cilvēku vārdi kā stabiņi glīti
drūzmējas manā galvā
stāvus
kā japāņa uzrakstīti
tie ir no piemiņas plāksnēm
vai atminu sojas plātnēm
un tādi ko tūlīt pie sienas
bet es viņus nešauju vēl
bet es viņus nešauju vairs
vēsture visus ienaidniekus
nebūt vēl atdzīvinājusi nav
kālab mēs tiem —
no piemiņas plāksnēm —
liekam tukšumā šaut un šaut?
