Pirms daudziem
simtiem gadiem dzīvojis vecais Veckušķis, kurš bijis
liels burvis. Vecais Veckušķis par Ziemassvētkiem, kad sniegs bijis
līdz ratu rumbām, braucis kreklos uz baznīcu, zirgi bijuši vienās
putās, bet par Jāņiem braucis uz baznīcu kamanās, biezā kažokā
ietinies, zirgi balti nosarmojuši. Viņa burvestību nav varējis paciest
Zlēku muižkungs (vācu tautības), tādēļ nolēmis izrēķināties ar veco
Veckušķi un licis viņu sagūstīt un vest uz Kartavu kalnu sadedzināt.
Kad zemnieki atbraukuši viņam pakaļ, viņš nav bēdzis, bet teicis
zemniekiem: «Aizsieniet man acis un vediet uz Kartavu kalnu. Ja
neaizsiesiet acis, tad 9 gadus tajos laukos, kurus es šodien redzēšu
prombraucot, nebūs ražas. Šodien visu dienu līdz pat šiem vārdiem es
vēroju savus laukus, tādēļ tur nebūs ražas, un nabagi būs visi tās
saimnieki — nākošie astoņi saimnieki, un bagāts būs devītais
saimnieks.» Ļaudis bijušies no vecā Veckušķa un skaitījuši saimniekus.
Tad, kad atnācis devītais, šā Veckušķa Artura tēvs, mājas lauki tajā
pašā gadā deva lielāku ražu. Tā piepildījās vecā Veckušķa vārdi.
Vecajam Veckušķim, vedot garām
laukiem uz Kartavu kalnu, aizsēja acis,
bet, iemetot sārtā, nabaga sievietei bija žēl savs lakats. Atņēma to,
iemeta sārtā vaļējām acīm. Sārtā izdedzināja deviņus asus malkas, bet
vecais Veckušķis vēl bija dzīvs. Deviņas dienas bija
izmocījušiesļaudis. Vecajam Veckušķim kļuva žēl ļaudis, un tādēļ viņš
teicis: «Aizbrauciet uz Kraukļu kapiem, noskaitiet žogam deviņus
posmus, paņemiet no devīto posmu devīto kārti un atvediet to šeit, tad
jūs varēsiet mani sadedzināt.» Kad ļaudis atveduši no Kraukļu kapiem
devītā posma devīto kārti, vecais Veckušķis, uzliekot šo kārti uz
uguns, tūdaļ sadedzis.
2000, 2019. Anna Baže Ventspils Zlēkās,
73 g. v.;
pier. V. Priekule 1960.
