Kalnciemā Kukaiņu
mājās dzīvoja vagars Kukainis. Viņs bijis ļoti
dusmīgs un sitis ļaudis par katru nieciņu. Tā nu reiz šis vagars
nomira; to aiznesa uz riju. Otrā rītā saimniece iet uz riju un redz, ka
vagars staigā. Saimniece sabaidās un skrien uz istabu sasaukt ļaudis.
Tagad nes mironi atkal uz istabu, bet, līdzko mironis istabā, tā -
nomiris. Nu nes atkal uz riju. Kā aiznes uz riju - tā atkal dzīvs. Tā
vagars nēsāts trīs nedeļas no istabas uz riju un atpakaļ, līdz nomiris.
Ļaudis runā, ka tāpēc neesot varejis nomirt, ka ļauns bijis.
1576,2697.Elīzabete Skudra 80gv;
pier. I.Zariņa Dobelē 1936
