Vecais veckušķis ~ Ļaunais vagars ~ Par sirām ~ Kā cēlies nosaukums Kolka? ~ Ķoniņciems ~ Saturs ~
Par sirām
Kara laikos
cilvēki sabēguši mežos, daži
bijuši ievainoti no zobenu cirtiniem un šķēpu dūrieniem, vaidējuši un
turpat nomirušī. Pec kariem staigājušas apkart siras pa vairākiem kopā,
reti viens. Tie bijuīši briesmīgi laiki, jo no sirām nebijis
žēlastības. Vajadzējis atdot visu naudu, bet, ja nedevuši, tad beigas
bijis. Vecie cilvēki stāstījušī, ka tur un tur bijušī siru nokautie.
Siru un tāpat vilku dēļ cilvēki sagājuši dzīvot kopā ciemos, kāds ir
Lejasciema apkartnē. Tā bijis drošāk.
Tā Vigubos pie Kučera senča dzīvojis kāds vecītis, kas savu ģimeni bij zaudējis. Viņs pinis grozus un vijis no kaņepajiem auklas.
Bijis auksts rudens vakars. Jau divas dienas lijis lietus. Vecītis kurinājis rijas krāsni, kaltējis kaņepājus valgiem. Vakara krēslā vecītis pievēris rijas durvis, jo dūmi jau izgājušī, un uzrausies uz krāsnsaugšas, jo tur bijis silts, bet pats stīvs no reimatisma.
Pavērušās durvis, un rijā ienacis sira. Neviena neredzējis, nosalis un izmircis piegājis tuvāk rijas krāsnij, no kuras nācis patīkams siltums. Izstiepis rokas, sira sācis sildīties. Vecītis drebējis no bailem, ka viņu neierauga. Sira cēlis kājas uz augšu, sildījis tas, tasījis drēbes vaļā, ka tikušas redzamas sievietes krūtis. Ap vidu bijusi bieza josta ar naudu un vēl naudas maisiņš piesiets pie jostas. Vecītis palicis drošāks. Vinam uznākušas dusmas, ka sira ir sieviete un pielaupījusi tik daudz naudas, nez cik nav nogalinājusi. Ķēris turpat esošo spriguli un metis sirai, domādams, ka derētu tadu iepērt. "Ak tu maita tāda, tik daudz cilvēkiem esi nelaimes izdarījusi!"
No sitiena sira nolaidusies atmuguriski un palikusi guļam. Vecītis domājis, ka sirai drusku ķēris, bet sira bijusi beigta.
Nu uznākušas lielas bailes, jo bijis tā, kas siras aiztiek, tos nokauj, ēkas nodedzina. Pasaucis citus mājiniekus un pa nakti siru aizvedušī uz mežu un aprakuši.
Tā Vigubos pie Kučera senča dzīvojis kāds vecītis, kas savu ģimeni bij zaudējis. Viņs pinis grozus un vijis no kaņepajiem auklas.
Bijis auksts rudens vakars. Jau divas dienas lijis lietus. Vecītis kurinājis rijas krāsni, kaltējis kaņepājus valgiem. Vakara krēslā vecītis pievēris rijas durvis, jo dūmi jau izgājušī, un uzrausies uz krāsnsaugšas, jo tur bijis silts, bet pats stīvs no reimatisma.
Pavērušās durvis, un rijā ienacis sira. Neviena neredzējis, nosalis un izmircis piegājis tuvāk rijas krāsnij, no kuras nācis patīkams siltums. Izstiepis rokas, sira sācis sildīties. Vecītis drebējis no bailem, ka viņu neierauga. Sira cēlis kājas uz augšu, sildījis tas, tasījis drēbes vaļā, ka tikušas redzamas sievietes krūtis. Ap vidu bijusi bieza josta ar naudu un vēl naudas maisiņš piesiets pie jostas. Vecītis palicis drošāks. Vinam uznākušas dusmas, ka sira ir sieviete un pielaupījusi tik daudz naudas, nez cik nav nogalinājusi. Ķēris turpat esošo spriguli un metis sirai, domādams, ka derētu tadu iepērt. "Ak tu maita tāda, tik daudz cilvēkiem esi nelaimes izdarījusi!"
No sitiena sira nolaidusies atmuguriski un palikusi guļam. Vecītis domājis, ka sirai drusku ķēris, bet sira bijusi beigta.
Nu uznākušas lielas bailes, jo bijis tā, kas siras aiztiek, tos nokauj, ēkas nodedzina. Pasaucis citus mājiniekus un pa nakti siru aizvedušī uz mežu un aprakuši.
1742, 695 E.Kalniņa Valkas lejasciemā
76gv
pier. J.Kučers 1958
pier. J.Kučers 1958
Katalogs ~ Tautas teikas - Vēsturiskās teikas
Vecais veckušķis ~ Ļaunais vagars ~ Par sirām ~ Kā cēlies nosaukums Kolka? ~ Ķoniņciems ~ Saturs ~
