<...>
Tagad, kad esmu kaut nedaudz iepazinies ar seno baltu cilšu vēsturi un
kultūru, ka arī ar šo tautu dzīvi mūsdienu Padomju Latvijā un Padomju
Lietuvā, mans iespaids par baltiem kā senu indoeiropiešu atzarojumu ir
šāds: tie ir jauki, krietni, cēli un ļoti kulturāli cilvēki, kas
labprāt nododas mierīgai zemkopju dzīvei, mīl dziesmas, dejas, mūziku
un ziedus, kas ir vienkārši un nemāksloti savā reliģijā. Viņiem patika
senatnē un patīk joprojām greznoties ar rotaslietām, viņi pošas krāšņās
drānās, parādot neparasti labu gaumi tautastērpos. Viņi nav bijuši
kareivīgi un nekādā ziņā netiecas nomākt citas tautas un valdīt pār
tām. Bet viņi ir bijusi ļoti drošsirdīgi un bezbailīgi, cīnoties par
savu brīvību un savam tiesībām.
Balti nav bijuši kāri uz naudu vai varu, bet savu ieguldījumu
civilizācijā devuši, prasmīgi piekopjot dažādus amatus un dzīvojot
mierā un priekā dabas vidū, kuru viņi pratuši iesaistīt savā vidē.
Baltu lielā tēvzemes mīlestība ir izcila īpašība, kas viņiem piemituši
visos laikos. Lai gan viņu filosofija neizceļas ar sevišķi dziļām domām
vai īpatnējiem uzskatiem, viņi tomēr pierādījuši vecās pasaules
vienkāršo ticību dievībai, kas ir cilvēkam labvēlīga un laipna un
palīdz viņa centienos, un tas liecina labu par šo tautu.
Lai saprastu dažas cēlākās baltu rakstura īpašības, nepieciešams
nedaudz zināt par vācu-baltu cīņām līdz piecpadsmitajam gadsimtam, kad
baltu tautu heroisms izpaudās visuzskatāmāk.
Attiecībā pret citām tautām un to atšķirīgo dzīvesveidu balti līdz
beidzamajam – pat cīņā uz dzīvību vai nāvi pret vācu iebrucējiem –
saglabāja seno indoeiropiešu principu “dzīvot pašiem un ļaut dzīvot
citiem”, kas izpaudās iecietībā un pat labvēlībā un kas augsti
attīstīts indiešiem un senajiem grieķiem. Šī senā, no indoeiropiešu
pagātnes mantotā iecietība un instinktīva tieksme pēc saprašanās un
pilnīgas saskaņas izpaudās baltu domāšanā un varonīgajā rīcībā, un var
apgalvot, ka attiecības ar citam tautām tā tas bijis kopš seniem
laikiem, līdz pat vācu iebrukumam. Cīņās kritušo lietuviešu, latviešu
un prūšu viedo virsaišu, vadoņu un valdnieku ir pārāk daudz ne tikai
indoeiropiešu, bet visas cilvēces mērogā.
Baltus noteikti spēcināja viņu senču indoeiropiešu reliģija, un
gadsimtiem ilgi viņi labāk izvēlējās sāpes, ciešanas un mokas ticības
dēļ, nekā pieņēma tā saukto Kristus reliģiju no vācu iebrucējiem un
apspiedējiem
<...>
Citēts no: S.K.Čarterdži “Balti
un ārieši” Rīga Zinātne:1990
© Tulkojums latviešu valodā, Guntis Dišlers
Chatterji S.K. “Balts and aryans” in their Indoeuropean background -
Simla 1968
Katalogs ~ S.K.Čaterdži - "Baltu raksturs"
~ Saturs ~
