>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>
Ed.Veidenbaums.+ Par Kantu + Kiniķiem + pārs citu, ko es pārdrukāju no
sen rakstītām sadzeltējušam lapiņām, ko veidoju vēl studiju gados, tur
vēl daudz citu ar vēl palika..
>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>
Ed.Veidenbaums vēstules
5. jūlijā 1890
"Atvaino, ka es savu apsolījuma Tevi Zvarģos apmeklēt neizpildīju; es
pēc Lanģa svētkiem un Bērza kroga dzeršanas atrados tādās nāvīgās
paģirās, ka visu nākošo dienu nogulēju kādā klētī un tikai saulei ejot
atmodos.Tāpat arī atvainojos, ja es kādas nepatīkšanas Tev būtu
darījis, Tu jau zini, dzērušam dzēruša valoda ."
2. septembris 1980
"Lūdzu atvaino, ka es Tev agrāk nerakstīju. Pēc tam muļķībam un
nekrietnībām, ko es dzerumā uz zemēm izdarīju, man pāra nedēļas bij
tādi sirdsapziņas pārmetumi, ka nevar izsacīt, un tadēļ ar nokavējos"
23. augusts 1891
Man jāsaka, ka nebiju cerējis, ka tik labi izies ar eksāmenu, tādēļ ka
nav ilgs laiks, kamēr iesāku nopietni nodarboties ar jurisprudenci; būs
tikai kāds gads atpakaļ, citu laiku nositu, diemžēl, citādās studījās,
alhokola revidēšanā etc.
Brāļi
glāzes pilnas lejat
Brāļi, glāzes pilnas lejat,
Vīns, lai malām pāri plūst,
Iedzert viņas nekavējat,
Lai līdz dibinam tās žūst!
Pasauli spiež bedu nastas,
Rūpes katra dzīvē trauc,
Lai tam drēbes smalkas, prastas, -
Tomēr prieku ar ir daudz.
Vīns mums dzīvē priekus kaisa!
Senču gudrinieki teic,
Sirmgalvjus tas jaunus taisa,
Noskumušiem bēdas beidz.
Kas tik raud un skumdinājas,
Kam tik rudens vaigu sedz,
Tam nav jegas īstenajās,
Naktī pasauli tas redz.
Miers, lai mūsu pratus laista,
Līgsmībā, lai staro sirds,
Tā kā vīna glāze skaista
Mēnēss gaisma spoži mirdzs!
D.
>>>>>>>>>>>>>>>>>
"Plaisu, kas radusies starp tīro prātu un prakstisko prātu, starp dabas
dzežainajām likumsakarībam un gribas brīvību, cenšas pārvarēt
spriešanas spējas un mācība par cilvēka radošajām, mākslinieciskajām
iespējām. Patiesība, labais un skaitais savijas vienā vispārcilvēciskā
vērtībā."
"Tas, ka cilvēkam ir priekšstats par savu ES, bezgaligi ausgtu
paceļ viņu pāri visām citam uz zemes dzīvojošām būtnēm. Tādēļ
cilvēks ir pārvērties par personību, kurai piemīt apziņas vienība, un
kuras vienība, paliek neraugoties ne uzkādu ārējo ietekmi,
personība, kura pēc sava stavokļa un vērtības pilnīgi atšķiras no visām
citām lietām un nesapratīgām dabas būtnēm, kas ir tās rīcībā".
//I. Kants
Prāta reliģija ir tīra ticība labajam, savam morāliskajam iespejām,
necerot ne uz kādu izdevīgumu, nenoveļot atbildību uz augstāk stāvošiem
spēkiem (dievu).
Tikai tādas vērtības kā cilvēka (tautas) tiesības dzīvot brīvībā,
laimē, nevardarbībā, kuras vienmēr ir centušies apliecināt filosofi
- humānisti (un viņu vidū Kants nav izņēmums) var nodrošināt
cilvēku pasaules turpmāku pastāvēšanu. Tieši tāpēc Kanta mācība nav
tikai un vienīgi piemineklis filosofijas vēsturē. Tā mūsdienās ir viena
no dzīvajām balsīm, kas apliecina cilvēciskumu."
//Avots ir publikācija, kuru es īsti vairs neatceros, lai varētu
atsaukties, bet skaisti teikts!//
>>>>>>>>>>>>>>>>>>
"No dzimumdzīves, kā no baudas avota, ķīniķi rekomendēja atturēties;
viņi
reti kad nodibināja ģimenes, izvairījās no liela bērnu skaita, jo tas
traucēja viņiem pildīt klejošos sludinātāju pienākumus. Tomēr tīras
mīlestības jūtas ķīniķi nenoliedza. Viņu nosodījums bija adresēts,
galvenokārt, Senās Grieķijas laulības institūtam, kur likumīgas
laulības uz abpusējas mīlestības pamata bija rets izņēmums. Viņi
neatzina arī tajā laikā izplatīto protitūciju un homoseksuālismu. Par
skaistu laulības paraugu kīniķu aprindās var minēt ievērojamā kīniķu
filosofa Kratēta laulību ar izglītoto un dižciltīgo Hiparhiju, kura
atteicās no savas bagātās dzimtas un īpašumiem, un pret dzimtas gribu,
ar savu vīru dalīja klejojošo ķīniķu arēji neapskaužamās dzīves
grūtības. Arī pats Kratēts bija bagātas un aristokrātiskas Tēbu ģimenes
atvase. Ķīniķu ideju ietekmēts, viņš visu savu bagātību izdalīja
nabagiem <..>un atlaida brīvībā vergus. Kratēts ar Hiparhiju
rūpīgi audzināja savus bērnus <...>.
Kiniķu filosofija nebūt nav bezcerības, izmisuma, dzīves prieku
noliegšanas mācība. Ķīniķi noliedza tikai tikumiska cilvēka necienīgus
jutekliskās baudas veidus, taču ne prieku vispār. Viņi apgalvoja, ka
baudas nicināšana ari ir bauda, prata izbaudīt prieku par veikto
darbu<...>, augsti vērtēja cilvecīgas draudzības siltumu,
vienkāršus dabiskas izcelsmes priekus: dzert dzidra avota ūdeni,
sauļoties utml."
//Avots visticamāk ir A.Rubeņa "Senās grieķijas kultūra", bet
pārliecināts par to neesmu//
>>>>>>>>
"Gudrajam nav vajadzīgs neviens cits, jo viss, kas pieder citiem,
pieder viņam"
//Gan jau tas pats, kas iepriekšējam, un atkal jau kāda senā
grieķa izteiciens//
V.I.Ļenins Komunistiskās internacionāles III kongress 1921. gada jūlijā.
" ... elektrifikācijas plānus mēs jau esam izstrādājuši. Vairak par 200
speciālistiem - gandrīz visi, bez izņēmuma, Padomju varas pretinieki -
ar interesi strādāja pie tā, kaut arī viņi nav komunisti <...>
Protams, no plāna līdz ta realizēšanai vēl ļoti tālu."