Katalogs ~
- Paskaidrojumi tautas seno tradīciju kalendāram ~
Saturs ~
Ziema un vasara
mūsu klimatiskajā zonā iestājas pēc saules šķietamās kustības. Tāpēc,
lai varētu orientēties gadalaiku mijā un ar to saskaņot sezonas lauku
darbus, mūsu zemkopji nevarēja iztikt bez saules kalendāra. Tas tika
precizēts saulgriežu dienās.
Daudzas tautas paralēli Saules kalendāram lietojušas
arī mēness kalendāru par gadu un gadalaikiem īsāku laika posmu
skaitīšanai. Vienkāršākais paņēmiens laika skaitīšanai pēc šāda
kalendāra ir šāds: jauna mēneša dienas sāk skaistīt tad, kad pie
debesīm var ieraudzīt jaunu Mēnesi. Latviešiem Mēness mēnesis dalās
trijās savaitēs pa 9 dienām, kopā trejdeviņas dienas, beigās vēl trīs
tukšā Mēness dienas. Dažreiz gan Mēness mēneša pēdējā, trejdevītā diena
iegadās tukšā Mēness dienās <..>. Pašās tukšā Mēness dienās
nekādus lielākus darbus nestrādāja.
Svinama bijusi savaites vidēja, piektā diena.
Turklāt ik mēneša otrās savaites piektā diena, kura reizē ir arī visa
Mēness mēneša vidējā jeb 14 diena, iekrīt pilnā Mēnesī. Šī diena bijusi
sevišķi bagāta ar burvestīgām tradīcijām.
Diennakti latvieši skaitīja no iepriekšējā vakara
saulrieta, tāpat kā senās Austrumu tautas. Tāpēc arī, piemēram, Jāņus,
Ziemassvētkus utt. Vēl tagad svinam iepriekšējā vakarā. (Jādomā, ka tas
ir tāpēc, ka senatnē diennaktis mēdza noteikt arī pēc zvaigznēm, kuras
rādās vakarā pēc Saules rieta.) Tātad arī seno piektvakaru svinēja
iepriekšējā – ceturdienas – vakarā. Vēlāk senā piektvakara paražas sāka
piekopt pēc Baznīcas kalendāra ceturdienas vakaros.
Gan folkloras avotos, gan daudzu mūsdienu autoru
darbos, vērojama pievēršanās Mēness īpašajai ietekmei uz dzīvo dabu,
tātad arī uz lauksaimniecību. B.Biedriņš ir sastādījis Mēness
redzamības intervāla līknes. Tās rāda, kuras dienās Mēness visilgāk
atrodas virs horizonta un tāpēc var visvairāk ietekmēt dzīvo dabu.
Tajās pašās reizēs Mēness atrodas visaugstāk “debesu kalna”. <..>
Janvāris
Tradicionālais “zvēru laiks” beidzas divas nedēļas pēc Ziemassvētkiem.
Teņa diena. Šīs dienas tradīcijas ir vairāk izplatītas ziemeļrietumu
Vidzemē un Ziemeļkurzemē lībiskajos novados un veltītas galvenokārt
cūkkopības veicināšanai. Un iepriekšējā vakara tika svinēti Cūku
svētki. (~17)[Vidusziemas sākums]
Februāris
[Sveicaine( 2 savaites pirmdiena)]
Svieta nedēļas piektdiena un sestdiena ir uzrādīta pirms Meteņiem
Baltijas kalendāros vismaz no 1807 – 1īdz 1914. g.
Kurcumi (svetdiena pirms meteņiem)
Meteņi ir “maiņu diena”. Tā G.F.Stenders nosau dienas, kuras ik gadus
mainās. Meteņi iekrīt septītajā otrdienā pirms Lieldienām, kuras arī ik
gadus mainās.
Matīšī ir stāvu diena. Tā G.F.Stenders nosauc dienas, kuru datums
nemainās (~24.)
Marts
Simbolisko zvirbuļu dzīšanu izpilda ar dziesmām, lai putni neizēd
iesētos labības graudus. (~ 3dienas pirms pavasara saulstāvjiem)
Pavasara saulgriežu dienu bija iespējams noteikt. Viens no Grobiņas
senaja akmenī ieirstajiem trīs virzieniem rada Saules rieta azimutu
šajā dienā. Ar diviem mietiem nospraustais ēnas virziens, Saulei leot,
ir tieši pretējs tam, kāds ir Saulei rietot. No šīs dienas bija
visizdevīgak iesākt zemkopju Saules gada dienu skaitīsanu. Ja šaja
dienā iekrīt vecs vai tukšs Mēness, tad šajā gadā klat nak liekais
trīspadsmitais Mēness jeb Svētku mēnesis. To iesprauž nākamajā ziemā,
lai nejauktu zemkopības darbu termiņu aprēķinus.
Pavasara Māras dienas saullēktā jāmazgājas strautā, kur tas tek pret
Sauli.
Aprīlis
Lieldienas ir maiņu diena, kas iekrīt pēc pavasara saulgriežiem pilna
Mēness fāzei sekojošajā svētdienā. Lieldienu rotaļa ir Sietiņa dzīšana.
Ap šo laiku Sietiņš pie mūsu debesīm uz pāris mēnešiem pazūd un nāk
vasara. Rotaļā simboliski aizdzenot “sietiņu”, ļaudis cerēja, ka drīzāk
pienāks vasara, jo pārtikas un sevišķi lopbarības krājumi parasti bija
izsīkuši.
Ūsiņi, Jurģi
Jūnijs
Pirms Gulētāju dienas vakarā , kad pilns Mēness, meitas gajušas, lai ar
dažādām rituālām izdarībam pieburtu puišus (Goba A. Ceļš uz Bitarīnu. -
1990 303.lpp) Tas velreiz lieina, ik liela burvība piemīt pilnam
Mēnesim.
Vītu diena (sējas laika beigu termiņš) – 11.-12. gs. Vītu diena pēc
Jūlija kalendāra bijusi pirms vasaras saulstāvjiem.
22-23 Naktī viena no Saules meitam – planēta Marss – debesu kāzās
pietuvojas (nonak konjukcijā) kādam Dieva Dieva dēlam – Lauvas
zvaigznāja spožajai alfa zvaiznei. Debesu kāzas. [Ziedu diena,
Jāņi, Vidusvasaras sākums, Iztekas diena, siena laika sākums
[Pērkona, Pētera diena]
Jūlijs
Pa nakts. Par pūķi dažkārt sauca kritošās zvaigznes. No tām
izteiksmīgākās ir Perseīdas, kas redzamas laikā no 16. jūlija līdz 20.
augustam.
Maizes jeb Jēkaba dienā ir bijis daudz jaunajai maizītei veltītu
tradīiju.
Augusts
[Bišu diena, Bērtuļi - (~vai nu 24. VIII, vai nu 3 IX(vecie))]
Septembris
Mazā Māra: čuskas lien zeme
Pēc apļāvībām jaunā Menesī iesākas veļu mēnesis (Konv. Vārdn.
1906-1921, 2346. lpp.)
Oktobris
[Rudens Māra] – meitas nāk istabā gulēt
Miķeļi (vai nu 29. IX vai 9. X(vecais))
Beidzas suveksis (~24)
Simjūdi, veļu laika beigas (~28.)
Novembris
Senāku laiku Martiņa vakars (no 13.gs) -(10)
Andra (andreja) diena. Gan meitas, gan puiši iet ciemos masku gājienos.
Pedējā diena gada, kad meitas vēl gaida tautas atjājam.
Decembris
Niklavi, Zirgu dienas (6.)
Zveru laika sākums (2 nedēļas pirms ziemasvētkiem)
Ziemas saulstāvji, Govju diena, Ziemassvetki (Ķūķu vakars. lec bukos,
dzen vilkus) Kumeļu nakts, teļu nakts.
Mēness mēnešu vārdi:
Ziemas mēnesis
Sveu mēnesis
Sērsnu mēnesis
Sulu mēnesis
Lapu mēnesis
Ziedu mēnesis
Liepu mēnesis
Rudzu mēnesis
Silu mēnesis
Zemliku mēnesis
Sala mēnesis
Vilku mēnesis
Svētku mēnesis (Pavasara saulgriežos vecs Mēnesis rādīja, ka ziemā
jāieslēdz, liekais - svētku mēnesis – uzrāda G.F.Stenders 1783 g.
Liekais mēnesis nekad nav jāieslēdz divus gadus no vietas.)
Dienu nosaukumi:
1. savaite - pirmdiena, otrdiena, trešdiena, ceturdiena, piektdiena,
sestdiena, septītdiena, pussvēte, devīta
2. savaite - pirmdiena, otrdiena, trešdiena, ceturdiena, piektdiena,
sestdiena, septītdiena, pussvēte, duidevīta
3.savaite - pirmdiena, otrdiena, tresdiena, ceturdiena, piektdiena,
sestdiena, septītdiena, pussvēte, tejdevīta
Tukša mēnēša dienas
Katalogs ~
- Paskaidrojumi tautas seno tradīciju kalendāram ~
Saturs ~
