Aleksandrs Čaks - "Nepublicētie"

Izbraukt no pilsētas sestdienā melnā,
Izbraukt, kur apgabals vientuļš un svešs,
Tur, kur zāle aug mīksta kā delna,
Apkārt kāds ezeriņš niedrains un svešs.

Nogulties zemē un lūkoties telpā,
Tur, kur vēl pamalē pilsēta mirdz.
Sveķaino gaisu un debesi elpot,
Kamēr sāk smaržot i lūpas, i sirds.

Noaujot kājas, tās atdot līdz stilbiem
Saknēm un smiltīm, kas garšo un kaist.
Sāpes un ciešanas
Pāri pār galvu kā mākoņus laist.

Katalogs ~ Aleksandrs Čaks - "Nepublicētie"
Pilsoņi, godīgie latviešu ... ~ Necenties kļūt ... ~ Nē, tu sieviete neesi ... ~ Kur dienā putni ... ~ Kad pusnakts klīst ... ~ Izbraukt no pilsētas ... ~ Es nezinu vai ... ~ Pie tilta es ... ~ Balāde par manu draudzeni ~ Vakarā ... ~ Saturs ~