Varoņu
piemiņas dienā
svešs,
vienkāršs
strādnieks uz ielas
ielūdza dzertuvē
mani.
Vakaru visu
un nakti – līdz rītam
kopā ar meitām
matrožiem rupjiem
un klaidoņiem
dzērām.
Dzērām
par kritušiem
Tīrelī,
Karpatos,
dzērām
par atstātām sievām,
mātēm
un bērniem.
Dzērām
ar rūgtumu
sāpēm,
asām kā dzērēju balsis
dzērām
un dziedājām dziesmu
par sevi
un savu zudušo dzīvi.
