Es — es uz lūpām
sajūtu vēl tavas miesas
maržu
un tavas ādas maigumu,
kas līdzīgs sārtām tulpēm.
Kaut esmu jauneklis,
kas cāļu dzeltenos un mīkstos cimdos
no rīta ielās veras skatu logos,
kaut esmu jauneklis,
kas apzeltītās kafē zālēs,
kur galanti ar džezu mainās Grīgs
un puķu vietā smaržo dāmas,
dzer limonādi,
es tomēr mīlu
tavu krūšu maigo aizu.
