Katalogs ~
Arvīds Grigulis - Izlase Mazliet par raganām ~
Varbūt ~
Meitene, runā par nelaimīgu mīlestību ~
Kādā vasaras dienā, kad šķita, ka mani vēl gaida ~
Kad viņa klauvē ~
Persiešu kvartas ~ Svešas pilsētas meitenei Ramuti ~
Vai tas var būt? ~
Eju atpakaļ, kur pīlādžkoks zied ~
Saturs ~
Svešas pilsētas meitenei Ramuti
Nu rudens lapu tava vārdā saucu
Un sniega pārslu, kas man sejā krīt.
Kad diena rimst, tad zvaigžņu spulgos ceļos
Es pūlos tavas acis ieraudzīt.
No tālienes nāk vējš un paiet garām:
Tā tava elpa, kas man pāri skar?
Es visu to, ko tavas lūpas teica,
Vēl atceros, ka teiktu aizvakar.
Tu stāstīji par savas tautas dzīvi
Un to, ka nedrīkst doto vārdu lauzt.
Es tev teicu par Daugavu un Gauju,
Un sauli, kas par manu zemi aust.
Pēc garas nakts, ko pavadījām ļaudīs,
Mēs kalnā uzkāpām pie vecās pils.
Līdz tālēm pletās mūsu priekšā lauki,
Un debess mirgoja kā brīnums zils.
Tu aizgāji. Es paliku un jutu,
Ka pelēks lietus iesāk klusi līt,
Un to, kas mums bij svarīgāks par visu,
Es biju piemirsis tev pasacīt.
Tad sāka slīdēt ceļš zem manām kājām,
Tāls vērpās sliežu skumjais pavediens.
Caur dzelžu trokšņiem, likās, kāds man teica:
-- Tu savās gaitas atkal iesi viens.
Katalogs ~
Arvīds Grigulis - Izlase Mazliet par raganām ~
Varbūt ~
Meitene, runā par nelaimīgu mīlestību ~
Kādā vasaras dienā, kad šķita, ka mani vēl gaida ~
Kad viņa klauvē ~
Persiešu kvartas ~ Svešas pilsētas meitenei Ramuti ~
Vai tas var būt? ~
Eju atpakaļ, kur pīlādžkoks zied ~
Saturs ~
