Visīsākā nodaļa, kura var saukties arī par epilogu

Pilsētiņā tagad strādā visas tvaika dzirnavas. Rudeņos no pilsētiņas uz ziemeļiem un dienvidiem iet balti nokūpējuši vagoni ...
Vējš, kurš pavasaros un vasarās nāk no stepes, nes sev līdz spēcīgu brieduma un zāļu smaržu; rudeņos viņš smaržo pēc maizes.
Vējš, kurš nāk no stepes, nav vairs ne tatārs, ne skits. Tikai ziemas naktīs viņš vēl dobji dun pār pilsētiņas skārda jumtiem.
Reiz stepē - rūks traktori, uzplēsdami jaunus tīrumus tur, kur agrāk tikai vērmeles augušas;pļaujamās mašīnas zaļi melnās, sulīgās pļavās tikko spēs atkost smagos kumosus, dzeltainus un tikpat smagus druvās; ziemas naktīs gar uguņotiem ciematiem - elektrifikācija! - joņos gaiši vilcieni; vējš un vilcienu ritmi dunēs tērauda vados; un aizu nebūs starp pilsētām un sādžām.
Roberts Eidemanis (~1925)