Interesē:
Biografija
It sevišķi:
"1932. gada nogalē izceļas Aspazijas un sociāldemokrātu konflikts.
Dzejniece asi uzstājas pret nekartībām partijā, kritizē atsevišķu
partijas biedru savtīgās intereses.Izmantojot par ieganstu dzejnieces
piedalīšanos Latvju sieviešu nacionālās līgas 10 gadu jubilejā un
regulāru publicēšanos izdevumos "Jaunākas Ziņas" un "Atpūta", Aspaziju
izslēdz no partijas.Laikraksti publicē rakstus ar sensacionāliem
virsrakstiem. Pretinieku partijas izmanto radušos situāciju, lai
dzejnieci sakompromitētu sociāldemokrātu acīs vai noskaņotu par labu
sev. Aspazija jau sen nogurdinājušas nemitīgās partiju ķildas,
sadursmes un intrigas, nevajadzīgas šķiet to savstapējās nesaskaņas."
167 lpp B.Amoliņa "Aspazija: spēks un daiļums un mūžām nerimstošs gars"
Rīga "Avots" 1990
Daiļrade:
lugas:
"Vaidelote"
"Sidraba šķidrauts"
"Zaudētās tiesības"
Dzeja.
Grāmatu plauktā:
Nekas
Papīrā:
B.Amoliņa "Aspāzija: spēks un daiļums un mūžam nerimstošs gars" Rīga
Avots 1990
Ārējie resursi:
http://encyklopedia.pwn.pl/4144_1.html
Nowa encyklopedia powszechna PWN © Wydawnictwo Naukowe
PWN SA
ASPAZIJA
ASPAZIJA, właśc.
Elza Rozenberg-Pliekšāne (1868–1943), żona Rainisa, łot. poetka
i dramatopisarka; przedstawicielka neoromantyzmu; dramaty (Vaidelote
'wajdelotka' 1894, Zaudētas tiesbas 'utracone prawa' 1894)
i wiersze (zbiór Sarkanās pukes 'czerwone kwiaty'
1897), poświęcone sprawie wolności nar. oraz obronie praw kobiet.
http://vip.latnet.lv/lek/petijumi/tornacel.htm
Aspazijas
"Torņa cēlājs", Raiņa "Jāzeps un viņa
brāļi" - paralēles mākslinieka - mūžīgā meklētāja
koncepcijā, personisko dzīvju atspulgā.
Pētījuma
autore- Ilze Kalniņa
LU
Filoloģijas fakultātes
3. kursa
studente.
http://www.r99vsk.lv/personal/igors/
Igora apkopojums par Aspaziju. Īsa apskata veida informācija.
http://www.marazalite.lv/html/25725.php
Par Aspaziju un viņas bulvāri
Aspazija.
Grieķu varoņa Perikla slavenā mīļākā. Lauku meitene Elza. Aspazija.
Izaicinošs pseidonīms. Neprātīgi izaicinošs. Nelatvisks, lepns,
pasaulīgs, pretenciozs, drosmīgs.
„Ar Aspaziju dvēsele ienāk
latviešu literatūrā.” Neienāk – iebrāžas, atrauj logus pasaules vējiem,
plīvo aizkari, dziest sveces. Caurvējš. Nemiers. Patoss. Izlaušanās
alkas. Izlauzties? No kurienes? Tautiskā romantisma laiks ir beidzies.
Nepieciešams, bet sevi izsmēlis. „Tas jaunais laiks, kas šalkās trīs” –
vēl nav pat pateikts. Totāla rusifikācija, sabiedriskās dzīves
administrēšana, cenzūra. Debesis zemas, gaiss sasmacis. Izlauzties!
Dumpoties! Aizbēgt no mājām! Aiz spītības badoties! Neprātīgi
apprecēties! Neprātīgi alkt! Pēc brīvības, pēc izglītības, pēc
piepildītas sievietības! Pēc tiesībām uz garīgu dzīvi! <..>
Māra Zālīte
http://159.148.223.151/lit/liq2.php?id=687
"LATVIEŠU RAKSTNIEKU BIOGRĀFIJAS" Aspazija
Reģistrācijas datums: 2005.01.01